PAR HRONOBIOLOĢIJU
HRONOBIOLOĢIJA – zinātne, kas pēta ritmiskas un likumsakarīgas cilvēka organisma funkciju svārstības diennakts laikā, kas tiek dēvēti par bioloģiskajiem (cirkādiskajiem) cilvēka ritmiem. Atkarībā no diennakts laika cikliski mainās cilvēka fizioloģiskais stāvoklis (asinsspiediens, ķermeņa temperatūra, dažādu vielu daudzums asinīs utt.), intelektuālās iespējas, garastāvoklis: dienā mēs esam darbspējīgi, pilni enerģijas, bet vēlu vakarā – miegaini, gatavi atpūsties.
Pirmo reizi vēsturē hronobioloģija minēta 1729. gadā, kad franču zinātnieks J. J. d'Ortousde Marian, veicot eksperimentu, novēroja, ka augi atver lapas un ziedlapiņas dienā, bet sakļauj tās naktī. Pierādījis dzīvajā dabā eksistējōšos bioloģiskos (cirkādiskos) ritmus, viņš lika pamatus mūsdienu hronobioloģijai. Šobrīd pasaulē ir daudz laboratoriju, pētniecisko institūtu, kuros tiek pētīti civēka bioritmi un tiek veidoti līdzekļi, kas palīdz sabalansēt nelīdzsvarotību organismā.
PAR BIOLOĢISKAJIEM RITMIEM
Cilvēka organismā bioloģiskā pulksteņa lomu veic galvas smadzeņu daļa, kas tiek dēvēta par hipotalāmu. Hipotalāms no redzes nerviem saņem tiešu informāciju par gaismas un tumsas maiņu un ir atbildīgs par cirkādiskā ritma pamata regulētāja – hormona melatonīna – izdalīšanos.
Melatonīns jeb tā sauktais miega hormons ir gluži kā mūsu iekšējā bioloģiskā pulksteņa uzvilkšanas atspere. Tas aktivizē vai slāpē citu hormonu izdalīšanos (augšanas hormona, prolaktīna, kortizola).
Augšanas hormons bērnībā un pusaudžu gados nosaka ķermeņa augšanas procesus. Pieaugot tas kļūst nozīmīgs minerālvielu, tauku, ogļhidrātu, olbaltumvielu vielmaiņā un, ļoti svarīgi, regulē vairogdziedzera hormonu izdalīšanos, sirds, nieru funkcijas, psiholoģisko stāvokli.
Cits svarīgs hormons,kura izdalīšanos regulē melatonīns, – prolaktīns, tas ietekmē imunitāti, padarot lēnāku vielmaiņu, ļauj organismam atpūsties.
Melatonīna veidošana ir tieši saistīta ar neiromediatoru serotonīnu, citiem vārdiem dēvētu par laimes hormonu.
Melatonīnam ir dvīņubrālis kortizols. Attēlā ir atainots, kā dienas un nakts cikls ietekmē melatonīna un kortizola koncentrāciju mūsu asinīs.
No rīta, samazinoties melatoīna koncentrācijai, kļūst vairāk kortizola, kurš sagatavo ķermeni un prātu atnākošās dienas aktivitātēm (paaugstina asinsvadu tonusu, bet tas savukārt paaugstina asinsspiedienu, padara biežāku sirdsdarbību, veicina vielmaiņu u.tml.).
Viss šis process šķiet samērā vienkāršs, taču pietiek tikai ar vienu vienīgu gaismas uzplaiksnījumu naktī un melatonīna veidošanās apstājas. Tas notiek tāpēc, ka redzes nervi nodod signālu hipotalāmam un tas pārstāj ražot melatonīnu.
Trūkstot melatonīnam, ir grūti iemigt. Tāpēc normāla bioloģiskā ritma uzturēšanai ir nepieciešamas arī citas vielas, piem., noteiktas aminoskābes, minerālvielas, vitamīni. Katra viela, nokļūstot organismā un iedarbojoties īstajā laikā, kompleksi pozitīvi ietekmē organismu.
KĀ JŪTAMIES, JA BIOLOĢISKIE RITMI IR TRAUCĒTI?
Straujos tempos skrienošajā mūsdienu ikdienā, kas ir pilna stresa, neievērojot regulāras ēdienreizes, par neatdalāmu dzīves sastāvdaļu kļūstot viedtālruņiem, dzīvot pēc dabiskā bioloģiskā pulksteņa ir gana sarežģīti. Izmaiņas bioloģiskajā ritmā iezīmējas, izmantojot mākslīgās gaismas avotus, ceļojot pāri vairākām laika joslām, strādājot naktī u.c.
Bioloģiskie ritmi mainās arī notiekot novecošanas procesam, jo novecojot pavājinās melatonīna veidošanās. Cilvēks jūt pastāvīgu spriedzi, nogurumu, samazinās koncentrēšanās spējas, parādās miega traucējumi.
Oksfordas universitātes sagatavotais videomateriāls par cirkādiskajiem ritmiem:
UZRAKSTIET, KĀ JUMS VEICAS!